Diskusija:Sprāgstvielas
Vai tomēr pareizāk nav dzīvsudraba fulmināts, nevis cianāts? --ScAvenger 19:55, 9 septembrī 2007 (UTC)
- Jā, laikam ir. Fulmināti un cianāti laikam ir izomēri. -Yyy 03:21, 10 septembrī 2007 (UTC)
Struktūra
- šis ir tikai komentārs
Veidojumu (moduli?) "sprāgstviela" laikam būs jāpārvieto uz "sprāgstvielas" un rakstus par atsevišķām sprāgstvielām būs jāpārvieto uz "sprāgstvielas/attiecīgā_sprāgstviela". Pagaidām nav nav skaidrs, ko iesākt ar rakstiem par sprāgstvielu izejvielām (galvenokārt skābes), jo tās varētu attiekties ne tikai uz šo grāmatu (ja nākotnē būs grāmata par kāda cita veida savienojumiem, ir liela iespējamība ka to varēs lietot arī tur). -Yyy 16:33, 15 septembrī 2007 (UTC)
- Domāju, ka kārtības labad arī izejvielas vajadzētu pārvietot uz apakšnodaļām - piemēram, burtu savienojums TNT var nozīmēt vēl daudz ko citu, turklāt rakstot citu grāmatu tai būs cits konteksts - teiksim, nitroglicerīnu lieto arī medicīnā, diez vai to nepieciešams pieminēt grāmatā par sprāgstvielām Xil 16:45, 15 septembrī 2007 (UTC)
- Izejvielas, kas ir specifiskas kādai noteiktai sprāgstvielai jau ir aprakstītas attiecīgajos rakstos (piem. glicerīns ir aprakstīts rakstā par nitroglicerīnu, toluols ir aprakstīts rakstā par trinitrotoluolu), bet kur iebāzt vielas, kuras ir izejvielas daudzām sprāgstvielām? (sērkābe un slāpekļskābe), šīs vielas var lietot ne tikai sprāgstvielām (kaut kad domāju uzrakstīt arī grāmatu par indēm).
- Šie apraksti (vismaz par sprāgstvielām) galvenokārt koncentrējas uz attiecīgo vielu iegūšanu (un īpašībām)(kas saisās ar ieguvi). Nitroglicerīna ieguve medicīniskiem mērķiem ne ar ko neatšķiras no sprāgstvielas ieguves. Ieguves procesā nitroglicerīna bioloģiski aktīvās īpašības ir traucēklis, jo tas uzsūcas caur ādu un izraisa saindēšanos. -Yyy 17:03, 15 septembrī 2007 (UTC)
- Paskaties uz šo lietu vispārinātāk - ja tu izmanto apakšlapu tu vari rakstīt tieši tās grāmatas kontekstā, ja ne tev jāraksta vispārināti. Labi, tu šajā gadījumā esi rakstījis vispārināti, bet pieņemsim, ka atnāk kāds cits cilvēks un raksta grāmatu par kaut ko citu, apskatās, ka raksts par vajadzīgo tēmu jau ir un papildina to atbilstoši savām vajadzībām - tam pašam rakstam par nitroglicerīnu kāds var pievienot garu aprakstu par to kā tieši to pielieto medicīnā, ņemot pilnīgi nesaistītu piemēru - ir dzirdēts, ka benzīns ir lietojams ne tikai kā degviela, bet arī kā traipu tīrītājs - priekškam novērst iespējamā lasītāja uzmanību, ja viņš ir izvēlējies grāmatu par kādu konkrētu tēmu, ja cilvēks lasa grāmatu par mašīnām viņš diez vai gribēs iedziļināties detalizētā aprakstā par to kā no paklāja iztīrīt traipu. Tāpēc domāju, ka jāievieš vienota sistēma, kur katrai grāmatai piederīgās lapas tiek veidotas kā apakšlapas (tā arī būs vieglāk atšķirt grāmatas no to lapām), galu galā, ja tiešām divās grāmatās vajag izmantot vienu un to pašu informāciju, to gluži vienkārši var pārkopēt ---- Xil...sist! 21:00, 15 septembrī 2007 (UTC)
- Tā arī tas apmēram bija domāts (sprāgstvielas grāmatā par sprāgstvielām un izejvielu moduļi - nepiesaistīti). -Yyy 04:18, 16 septembrī 2007 (UTC)
- Apskatījos rūpīgāk par ko tieši ir runa, tomēr domāju to pašu - paskaties angļu vikipēijā cik dažādos kontekstos var atsaukties uz sērskābi (te) - domāju, ka raksts kurā apskatīts viss kas vien var būt saistīts ar sērskābi vai ko citu (par kādu šāds nepiesaistīts "modulis" varētu izvērsties) vairāk iederētos Vikipēdijā nevis šeit ---- Xil...sist! 10:22, 16 septembrī 2007 (UTC)
- Ok, ok, ja tik ļoti vajag, lai katrs modulis būtu kaut kur piesaistīts, sprāgstvielu izejvielu moduļus var piesaistīt pie sprāgstvielām, taču tad būtu vajadzīga kautkāda hierarhijas vienība starp pamatmoduli (sprāgstvielas) un attiecīgo izejvielu (skābe). Pašas sprāgstvielas jau arī var iedalīt vairākās grupās (stabilās, nestabilās)(ķīmiskas vielas(nitrosavienojumi, nitroesteri, sāļi, peroksīdi), vielu maisījumi). Ja sērskābi vienkārši piesaistītu pie sprāgstvielām (tāpat kā tnt, tad kādam varētu rasties prieksštats, ka sērskābe pati ir sprāgstviela). -Yyy 10:30, 16 septembrī 2007 (UTC)
- Apskatījos rūpīgāk par ko tieši ir runa, tomēr domāju to pašu - paskaties angļu vikipēijā cik dažādos kontekstos var atsaukties uz sērskābi (te) - domāju, ka raksts kurā apskatīts viss kas vien var būt saistīts ar sērskābi vai ko citu (par kādu šāds nepiesaistīts "modulis" varētu izvērsties) vairāk iederētos Vikipēdijā nevis šeit ---- Xil...sist! 10:22, 16 septembrī 2007 (UTC)
- Tā arī tas apmēram bija domāts (sprāgstvielas grāmatā par sprāgstvielām un izejvielu moduļi - nepiesaistīti). -Yyy 04:18, 16 septembrī 2007 (UTC)
- Paskaties uz šo lietu vispārinātāk - ja tu izmanto apakšlapu tu vari rakstīt tieši tās grāmatas kontekstā, ja ne tev jāraksta vispārināti. Labi, tu šajā gadījumā esi rakstījis vispārināti, bet pieņemsim, ka atnāk kāds cits cilvēks un raksta grāmatu par kaut ko citu, apskatās, ka raksts par vajadzīgo tēmu jau ir un papildina to atbilstoši savām vajadzībām - tam pašam rakstam par nitroglicerīnu kāds var pievienot garu aprakstu par to kā tieši to pielieto medicīnā, ņemot pilnīgi nesaistītu piemēru - ir dzirdēts, ka benzīns ir lietojams ne tikai kā degviela, bet arī kā traipu tīrītājs - priekškam novērst iespējamā lasītāja uzmanību, ja viņš ir izvēlējies grāmatu par kādu konkrētu tēmu, ja cilvēks lasa grāmatu par mašīnām viņš diez vai gribēs iedziļināties detalizētā aprakstā par to kā no paklāja iztīrīt traipu. Tāpēc domāju, ka jāievieš vienota sistēma, kur katrai grāmatai piederīgās lapas tiek veidotas kā apakšlapas (tā arī būs vieglāk atšķirt grāmatas no to lapām), galu galā, ja tiešām divās grāmatās vajag izmantot vienu un to pašu informāciju, to gluži vienkārši var pārkopēt ---- Xil...sist! 21:00, 15 septembrī 2007 (UTC)
- Šie apraksti (vismaz par sprāgstvielām) galvenokārt koncentrējas uz attiecīgo vielu iegūšanu (un īpašībām)(kas saisās ar ieguvi). Nitroglicerīna ieguve medicīniskiem mērķiem ne ar ko neatšķiras no sprāgstvielas ieguves. Ieguves procesā nitroglicerīna bioloģiski aktīvās īpašības ir traucēklis, jo tas uzsūcas caur ādu un izraisa saindēšanos. -Yyy 17:03, 15 septembrī 2007 (UTC)
TNT
Vai tiešām trotilu var atrast kā derīgo izrakteni? Jeb arī domāti zemē atrodamie kara laika lādiņi? --ScAvenger 17:14, 21 septembrī 2007 (UTC)
- Tie bija domāti zemē atrodamie kara laika lādiņi. -Yyy 18:17, 21 septembrī 2007 (UTC)