Sērskābe
| Nosaukums | Sērskābe |
| Ķīmiskā formula | H2SO4 |
| Molmasa | 98,08 g/mol |
| Blīvums | 1840 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 283 K (10°C) |
| Viršanas temperatūra | 610 K (337°C) |
Sērskābe (H2SO4) ir stipra, neorganiska skābe. Tā ir smags, eļļains šķidrums, kas labi šķīst ūdenī. Sērskābi plaši lieto par ūdens atņēmēju vielu sprāgstvielu ražošanai. Sērskābe var būt pieejama dažādās koncentrācijās. Parasti sprāgstvielu ražošanai lieto 98% (koncentrētu sērskābi) vai sērskābes anhidrīda šķīdumu 100% sērskābē (oleumu). Atšķaidītu sērskābi kautkādā mērā ir iespējams ietvaicēt, lai palielinātu koncentrāciju, bet 100% tādā veidā sasniegt nevar. Rūpnieciski sērskābi ražo atšķaidot oleumu ar ūdeni. Oleumu ražo absorbējot koncentrētā sērskābē (90+%) sēra trioksīdu. Oleums ir ievērojami korozīvāks un bīstamāks par sērskābi, tāpēc tas bieži vien ir grūti pieejams. Sērskābei reaģējot ar fosfora pentoksīdu arī var iegūt oleumu (tas gan saturēs fosforskābes piemaisījumus). Šai metodei nav rūpnieciskas nozīmes, tāpēc, ka fosfora pentoksīds ir relatīvi dārgs, bet ja nav pieejams oleums, taču ir pieejama sērskābe un fosfora pentoksīds, tas var noderēt.
Sērskābe izraisa metālu koroziju. Sērskābei nonākot uz ādas var dabūt apdegumus. No koncentrēta oleuma izdalās sēra trioksīds, kas ir visai kodīgs. Sērskābes iedarbība uz organiskajām vielām (tai skaitā uz ādu un citiem audiem) galvenokārt ir saistīta ar tās ūdeni atņemošajām īpašībām).
Sērskābi lieto daudzu sprāgstvielu izgatavošanai, tai skaitā:
Sērskābes šķīdumu vēl lieto par svina-skābes akumulatoru elektrolītu.
Vēl
- w:Sērskābe - vikipēdijas raksts par sērskābi