Vidusskolas bioloģijas kurss/Šūna kā struktūrvienība
- Šūna[lv][en] — uzbūves attīstības funkcionālā pamatvienība
- Šūnas formu daudzveidība funkcionālā diferenciācija[en]
- Prokarioti[lv][en] eikarioti[lv][en]
- Bezšūnu veidojumi — vīrusi[lv][en]
- Eikariotu daudzveidīgo šūnu uzbūves principi[en]
- Citoplazma[lv][en]
- Membrānas[lv][en]: plazmatiskā (ārējā) un iekšējā membrānu sistēma Membrānu uzbūves principi Plazmatiskās membrānas pamatfunkcijas(Šķiet ka angliski membrānas neiedala šajos divo veidos)
- Šūnas kodols[lv][en] tā uzbūve funkcijas Hromosomas[lv][en] to ķīmiskais sastāvs funkcijas Hromosomu komplekts[en]
- Haploidālās diploidālās šūnas[en] Kodoliņš[lv][en] Kodola apvalks[lv][en]
- Mitohondriji[lv][en] to uzbūves[en] un funkcionālā[en] sakarība
- Ribosomas[lv][en] — submikroskopiski veidojumi
- Lizosomas[lv][en] to ķīmiskais sastāvs funkcijas
- Iekšējo membrānu sistēmas Endoplazmatiskais tīkls[lv][en]
- Goldži komplekss[lv][en] Funkcijas[en]
- Plastīdas[lv][en] to veidi Hloroplastu uzbūve un funkcijas Leikoplasti hromoplasti funkcijas
- Vakuolas[lv][en] Pulsējošās (vienšūnas dzīvnieku) vakuolas[en] (sauktas contractile vacuole) un centrālā vakuola augu šūnās[en]
- Caurulīšu struktūras Centriolas[lv][en] un centrosoma[lv][en] Kustību organoīdi[en][en]
- Šūnapvalks[lv][en] — sekundārs veidojums augu šūnās Prokariotu šūnapvalks[en]