Sprāgstvielas/Acetona peroksīds
Trimēra struktūrformula | |
Dimēra struktūrformula | |
Acetona peroksīds | |
Bruto formula | C9H18O6 |
Molmasa | 222,24 g/mol (trimērs) 148,157 g/mol (dimērs) |
Blīvums | 1180 kg/m3 |
Detonācijas ātrums | 5300 m/s |
Acetona peroksīds ir balta, kristāliska viela, kuru iegūst oksidējot acetonu ar ūdeņraža peroksīdu katalizatora klātienē. Tā ir bīstami nestabila sprāgstviela (sausā veidā)(slapjā veidā tā ir stabilāka). Acetona peroksīds veido oligomērus. Plašāk lietotais ir trimērs (C9H18O6). Zemās temperatūrās un vāji skābā vidē iespējams iegūt arī tetramēru, bet tur ir mazs reakcijas iznākums. Vāji skābā vidē reakcija notiek lēnāk un veidojas vairāk dimēra un monomēra, kas ir nestabilāki par trimēru. Galvenā iegūstamā viela ir acetona peroksīda trimērs.
Acetona peroksīds ir indīgs. Sausā veidā, istabas temperatūrā tas sublimējas veidojot nestabilāko dimēru. 10 dienu laikā istabas temperatūrā sublimējas ~50% vielas [1]. Šo vielu tāpēc nebūtu vēlams glabāt aizskrūvejamos traukos, jo sublimētā viela var nogulsnēties vītnē un eksplodēt tad, kad mēģina atvērt trauku.
Iegūšana
Acetona peroksīdu iegūst oksidējot acetonu ar ūdeņraža peroksīdu sālsskābes klātienē. Parasti lieto 30% ūdeņraža peroksīdu, jo koncentrētāks ir grūti pieejams. Ja neizdodas dabūt pat 30%, var lietot arī atšķaidītāku, tikai tas samazinās galaprodukta iznākumu. Par katalizatoru lieto koncentrētu sālsskābi. Ja nevar dabūt sālsskābi, var lietot arī sērskābi, bet ar sālsskābi tas sanāk stabilāks. Teorētiski vajadzētu varēt lietot jebkādu stipru skābi (slāpekļskābe, fosforskābe).
- Lietojot koncentrētu sērskābi, var būt grūtāk nodzesēt, jo izdalīsies papildu siltums no skābes atšķaidīšanās.
- Lietojot sālsskābi, ja to maisījumam ļauj ilgstoši stāvēt, veidojas hloracetons, kas ir kož acīs (asaru gāze)(daudzumi gan nav pārāk lieli), šis piemaisījums saglabājas arī pēc filtrēšanas.
Izejvielas
Izejvielas ir acetons, ūdeņraža peroksīds un sālsskābe.
Lietojamie vielu daudzumi:
- Acetons (laikam 100%): 40ml;
- Ūdeņraža peroksīds (30%): 50ml;
- Sālsskābe (30%): 10ml.
Sintēze
- Sākumā atdzesē ūdeņraža peroksīdu (ledusskapī)(līdz kādiem 5°C) un to pielej acetonam. Sajaukšanas laikā izdalās siltums, tāpēc pašu maisījumu arī var ielikt ledusskapī, lai atdziest (Temperatūru vēlams uzturēt zem +15°C).
- Pēc tam, kad abi šķidrumi ir sajaukušies un atdzisuši, pielej sālsskābi. Šajā procesā arī izdalās siltums un maisījumu var būt jādzesē (Temperatūru vēlams uzturēt zem +10°C). Maisījumam nedrīkst ļaut ievērojami uzsilt.
- Pēc tam, kad maisījums vairs nesasilst, to noliek vēsā vietā uz vairākām stundām (5-10) un tur izveidojas baltas, kristāliskas nogulsnes.
- Tās nogulsnes nofiltrē un mazgā ar ūdeni. Acetona peroksīds ir hidrofobs un samērcējot ar ūdeni, nogulsnes paliek sausas (tas ir bīstami). Acetona peroksīds daļēji šķīst etanolā, ar to var samērcēt un uzturēt mitru.
Vēl
- w:Acetona peroksīds - vikipēdijas raksts par acetona peroksīdu
- Acetona peroksīda sintēze (angliski)
- ↑ Improvised primary explosives, Dirk Goldmann, 1998